Pēdējā laikā esmu diezgan daudz saskāries ar nekompetenci un sācis domāt kādēļ tas tā ir un kur tam ir cēlonis. Kāpēc tas cilvēks dara, ko dara, lai gan acīmredzami nesaprot, ko dara. Esmu nonācis pie pāris atziņām par zināšanām un to veidošanos. Zemāk domas par to stadijām.
Ernests Štāls, 2010
Raksts pārpublicēts ar autora atļauju. Pamatraksta autors: Ernests Štāls, 2010. gada 26. februāris (ernests.posterous.com/zinasanas-un-laiks lapa vairs neeksistē un posterous.com ir slēgts. Pirmoreiz pārpublicēts rolandinsh.lv 2013-09-27).
Atskatoties uz šo vairāk kā dekādi veco rakstu – tas joprojām dod ieskatu tajā, kādēļ es vairāk izvēlos uzzināt ko jaunu. Bieži vien, šķietami, nevajadzīgu informāciju, tomēr ar laiku ir pierādījies, ka zināšanas vienā jomā var viegli pārnest uz citu jomu. Lai arī vēlējos mazliet rakstu pielabot un papildināt, tomēr burvība ir tā oriģinālajā veidolā.
Rolands Umbrovskis, 2022
Satura rādītājs
- Es nezinu, ko es nezinu
- Es zinu, ko es nezinu
- Es zinu, ko es zinu
- Es daru, ko es zinu
- Es zinu, ko es daru
Es nezinu, ko es nezinu
Strādājot interneta nozarē, šo esmu pieminējis vairākas reizes un attiecinājis uz uzņēmējiem. Bieži vien viņiem nav pilnīgi nekādas nojausmas, kas ir SEO, CMS vai kāda cita interesanta abriviatūra. Šinī rakstā par piemēru izmantošu lidmašīnu hermētiskās durvis, kas ir tāda lieta, par kuru cilvēki zin diezgan maz. Nu tad šinī stadijā Jums nav ne jausmas, kas tajās durvīs notiek un kāpēc. Kādi risinājumi tur ir izmantoti.
Es zinu, ko es nezinu
Šie ir kā vārti uz zināšanu mežu – jo dziļāk mežā, jo vairāk koku jeb jautājumu, uz kuriem meklēt atbildes. Runājot par tām pašām lidmašīnas durvīm, Tu esi sapratis – jā, saslēgmehānisms, materiāli, ergonomika ir lietas, kas ir jāizpēta dziļāk.
Es zinu, ko es zinu
Nu re, tagad tu zini visu ko, jo esi salasījies literatūru, parunājis ar pāris cilvēkiem, aizbraucis uz kādu semināru un rodas viltīga sajūta, ka Tu to visu saproti un patiesībā tas viss ir tik vienkārši. Šinī stadijā parasti atrodas studenti, kas beidz skolu un, tā teikt, “jūra ir līdz ceļiem”. Vēl mums ir cilvēki, kas šinī posmā kļūst par konsultantiem un sāk citiem stāstīt kā ir pareizi un kā vajag, jo ir izlasīts un dzirdēts tik daudz.
Es daru, ko es zinu
Pēc tam, kad esi ticis pāri kaudzei ar grāmatām, bloga ierakstiem, dzīves piemēriem (case studies) par lidmašīnas durvju taisīšanu, tu sāc tās durvis konstruēt. Protams, prakse atšķiras no grāmatām un izrādās, ka tavā valstī lido tikai Fokeri, bet viss, ko zini ir Boing 707 un lielo Airbus durvis. Izrādās, ka ir pilnīgi cits standarts kā piebrauc traps nekā stāstija tajā seminarā, kur risināja šīs problēmas. Šis ir smags posms, jo dzīve izrādās skarbāka nekā domāts.
Es zinu, ko es daru
Citiem vārdiem sakot, pieredze. Malkolms Gladvels uzskata, ka šai lietai ir nepieciešami 10 gadi un tu pats sāksi ticēt sev un tam, ko dari, jo būsi uzkrājis pietiekoši lielu pieredzi. Ja gadās, parunājiet ar kādu lidmašīnu durvju inžinieri. Pajautājiet vai viņš jūtās drošs par to, ko dara 🙂 Gan jau esat satikuši citu nozaru speciālistus ar pieredzi, kas visu uztver ar vēsu prātu un pīpēšanu, jo viņi zin, ka ne viss ir tā kā sākumā izskatās. Lietas nāk un iet, bet ir pamatlietas, kas paliek.
Šinī stadijā cilvēkam arī vajadzētu kļūt par mentoriem – tiem, kas palīdz iebraukt lietās tiem, kas ir pāris pakāpes atpakaļ. Arī ar šo mums LV ir problēma, jo daudzās nozarēs ir maz cilvēku, ar tik lielu pieredzi.
Noslēgumā, mans mazais ieteikums cilvēkiem būtu mazliet aktīvāk vērtēt ko un kas viņiem grib iebarot. Pamēģināt saprast, kurā no posmiem šis cilvēks atrodas ar savām zināšanām un attiecīgi arī vērtēt. Skolā man mācija, ka tā ir kritiskā domāšana.